Nesen uzzināju, ka 26. novembrī tiek atzīmēta starptautiskā informācijas diena. Kad vēl, ja ne šodien ir vērts parunāt par šo tēmu. Dažreiz rodas iespaids, kā šim vārdam ir tikpat, ja ne vairāk nozīmju, kā tādiem vārdiem kā mārketings vai līderība. Pat tādus vārdus kā dati un zināšanas, dažreiz, uzskata par vārda informācija sinonīmiem.
Mūsu laikus, reizēm, mēdz dēvēt par informācijas laikmetu, lai gan šis vārdu salikums vairāk saistāms ar informācijas tehnoloģijām (IT), nevis ar informāciju kā pastāvīgu disciplīnu. Jā, informāciju absolūti pelnīti var kvalificēt kā pastāvīgu disciplīnu. Es jau minēju, ka vārdu informācija mēdz uzskatīt par vārdu dati un zināšanas sinonīmu, bet bieži vien šo vārdu izmanto lai aprakstītu jebkura veida vairāk vai mazāk nemateriālu materiālu plūsmu. Pat IT disciplīnā izmantotos vārdus biti un baiti, bieži vien, vienkāršības dēļ aizvieto ar šo vārdu. (Ko tik cilvēki nav gatavi darīt “ vienkāršības dēļ “, bet tas ir pavisam cits stāsts.)
Atgriezties pie mūsu sinonīmiem. Pēc manā rīcībā esošā materiāla, šie vārdi ne tikai nav sinonīmi, bet apzīmē katrs savu struktūru, kuru attiecību vizuāli varētu formēt sekojošā ķēdē: dati -> informācija -> zināšanas. Šo ideju virspusīgi varētu salīdzināt ar metālapstrādi: vispirms tiek iegūta rūda (dati), tā tiek attīrīta un strukturēta iegūstot metālu (jeb informāciju), pēc tam metālu apstrādājot un papildinot tiek iegūts gala izstrādājums (zināšanas). Bet arī tas vēl nav viss. Tāpat mūsu laikus daudz runā par to, kā informācijas ir ārkārtīgi daudz. Es teiktu, ka tā ir ļoti neprofesionālā ideja. Kā minimums, informāciju var sadalīt divās daļās: signāls un troksnis. Pietiekoši kvalificēts neirobiologs, vai neiropsihologs jums pateiks, ka pat mūsu smadzenes darbojās pēc līdzīga modeļa, bet neatiesim tālu no mūsu tēmas. Uzsveru, ka tas ir ļoti vispārīgs iedalījums, jo pat datus var iedalīt profesionālajās grupās, atkarībā no mērķa. Iedalījums signālā un troksnī lielākajā vai mazākajā mērā ļauj nobalansēt materiāla kvalitāti: uz troksni, visdrīzāk, vispār nav vērts tērēt laiku. Protams, viss var būt daudz sarežģītāk, nekā es izsakos, jo īpaši ņemot vērā tādu parādību kā tukšie dati, kurus statistiķi iedala 15 tipos.[David J. Hand Dark Data Why What Don’t Know Matters. Krievvalodīgais tulkojums – Дэвид Херд Темные данные.] Vispār, dati prasa neatkarīgu izpēti, it īpaši ņemot vērā tādu disciplīnu kā Big Data, ap kuru ir savākušies daudz mītu un pat atklātu fake news. Īsi sakot, mēs lielāku priekšroku atrodam nevis signālam, bet troksnim. Pat Google meklētājs pirmajās rindās, bieži vien, rāda nevis kvalitatīvāko, bet populārāko materiālu.
Informācija , tik tiešām, ir unikāla disciplīnā, bet tai pašā laikā, tā nav neatkarīgā disciplīnā. Bez datiem, tā nepastāvētu, bet bez zināšanām būtu pilnīgi nevērtīga. (Ceru, kā ir arī starptautiskā datu diena. No profesionālā viedokļa būtu jēdzīgi.) Informācija ir vienojoša disciplīna, tāpēc es lūgtu šajā dienā atcerēties tieši to, jo bez informācijas, tehnoloģijas ir ne vairāk kā lūžņi. (Un to raksta cilvēks, kurām ir datoradministrātora izglītība.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru