2022. gada 5. janvāris

Gadumija 2020/2021/2022.

Jau vairākus gadus es šeit nebiju publicējis gadumijas pārskatus. Biju plānojis izlaist pārskatu jau 2021. gada sākumā, bet dažādu iemeslu dēļ pārskats neiznāca. Rezultātā nolēmu izlaist apvienoto pārskatu, jo īpaši tāpēc, kā lielu informatīvu izmaiņu nav.
2020. gada beigās 92 gadu vecumā(1928 – 2020) miris viens no populārākajiem mūsu laiku zinātniskajiem skeptiķiem, ekstrasensu un citādu paranormālu parādību atmaskotājs iluzionists Džeimss Rendi (James Randi). Īstajā vārdā Rendoll Džeimss Hemilton Cvinge, viņš bija mūsu laiku Hudini, kurš savā laikā arī nodarbojās ar spiritistu un citu tamlīdzīgu blēžu un afēristu atmaskošanu. Profesionālo skeptiķu ģildē, no tiesas, ir izrauts liels robs pēc tāda līmeņa darboņa aiziešanas. Rezultātā, es teiktu, skepticisms ir stipri zaudējis kvalitāti. Mūsu laikos ir sākuši monitizēt visu, bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem, pat ja disciplīnai nav ne tikai zinātniskā, bet pat veselā saprāta pamatojuma. Un ja cilvēks izsaka skeptiskas aizdomas, viņu tūlīt apsūdz zinātnes neatzīšanā, lai gan no zinātnes šeit nav ne vēsts. 2020. gads jau tiek ieskaitīts t.s. postpatiesības laikmetā. Šis laikmets pieprasa pilnīgi citu pieeju dzīvei, un, cik tas ir manos spēkos, esmu nolēmis tajā ieguldīt arī savu artavu. Lai Džeimsa Randi mantojums nepazūd. Rakstnieks Aizeks Azimovs par Džeimsu Randi ir teicis, kā tieši tāpēc, kā Randi nav profesionāls zinātnieks, viņš ir brīvs no profesionāliem aizspriedumiem, kuri mēdz būt zinātnieku vidē. Īsi sakot, Džeims Randi bija profesionāls "sātana advokāts", kādu tagad vairāk nav.  
Pēdējos divus, trīs gadus es nopietni aizrāvos ar kognitīvajām un mentālajām kļūdām. Interesanti, bet latviešu valodā nav neviena kvalitatīva materiāla par šo tēmu, turpretī, izkropļotu, sagrozītu informāciju esmu redzējis pats savām acīm, un, galvenais, cilvēki tai tic. Domāju, daudzi ir dzirdējuši par tā dēvētajiem "Piektdiena trīspadsmit klubiem". Dienās, kad piektdienas iekrīt attiecīgajā datumā, cilvēki savācās kopā, glauda melnus kaķus, plēš spoguļus, bārsta sāli, staigā zem trepēm un dara daudzas citas lietas, kuras tiek uzskatītas par nelaimi nesošām. Šie cilvēki uzskata, ka šādi viņi parāda, kā viņi nav māņticīgi, un šādi izsmej māņticību. Nē, viņi ir ne mazāk māņticīgi par tiem, kuri baidās no šīm darbībām. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu darbība tāpat ir atkarīga no māņticības idejas. Vispareizākā izdarības - ignorēšana. Rezultātā es nonācu pie secinājuma, ka manu interešu klāstu vajag papildināt ar jaunu disciplīnu - kultu psiholoģiju. Parasti kulti tiek asociēti ar vairāk vai mazāk izolētām kopienām, lai gan mēs dzīvojam laikos, kad tieša izolācija nemaz nav vajadzīga, galvenais - domāšana.
  Man ir mīļš, daļēji cinisks teiciens: “Nebaidieties izskatīties pēc muļķa, pretējā gadījumā jūs paliksiet muļķis.”. Es jau reiz rakstīju par prasmi uzdot jautājumus, rakstu var atrast šeit – https://kutt.it/C0Aqby    . Raksts ir samērā filozofisks, tāpēc man ir plāns uzfilmēt video par šo tēmu, vai arī, kā minimums, ierakstīt audio podkastu. Lai gan aizvien vairāk rodas iespaids, ka pasākumus jāveic ne tik ļoti pret manipulācijām un pseidozinātni, kā pret naivumu un lētticību.
Pāris pagājušo gadu, tiešām, lika aizdomāties. Viltus ziņas, atklāti sagrozīta informācija, eksperti- afēristi, atklāti meli, skepticisms un kritiskā domāšana. Tā ir maza daļiņa. Kad es studēju datoradministrāciju, es jau tad nonācu pie secinājuma, ka tehnoloģijas bez datiem ir tikvien kā lūžņi. Dati, informācija, zināšanas – tā ir īstā vērtība. Ne jau velti eksistē frāze: “Kam pieder informācija, pieder pasaule.". (Šo frāzi piedēvē vienam no Rokfeleriem, ja es kaut ko nejaucu.) Mēs bieži vien pat nenojaušam, kā realitātē strādā datu un informācijas sfēra. Tagad no visām pusēm skan tādi vārdi kā “dati”, “privātie dati”, “datu aizsardzība”. Ik pa brīdim parādās vārdi “skepticisms” un “kritiskā domāšana”. Bet vai mēs, tiešām, zinām, kā tas viss, patiesībā, strādā. Bieži vien t.s. eksperti, drīzāk, rada sektu sludinātāju, filozofu un Wikipedia citētāju iespaidu. Galu galā, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, nevis 17. gadsimtā, bēdīgi slavenajā pilsētā Sālema. Man vēl nesen likās, kā skepticisms tagad ir modē, bet šķiet ka nē. Tas, ka kaut kas ir populārs, vēl nenozīmē, ka tas ir pareizi un rezultatīvi kvalitatīvi darbojās. Secināju, ka tam, ko es esmu sakrājis un izstrādājis pēdējo 20 gadu laikā ir laiks tikt nodotam publikai. Baidīties no Facebook, Google vai Whatsapp nav tā vērts. Ir daudz citu lietu, kuru bīstamību mēs pat nenovērtējam. Piemēram, sociālā inženierija. Ne jau velti mēdz teikt: “Zināšanu ilūzija ir bīstamāka par nezināšanu.”.

Attēlu avots:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru